Skrunda-1 ir padomju laikā celta pamesta militāra pilsēta Latvijā. Pilsēta, kas pazīstama kā raķešu agrīnās brīdināšanas radara stacijas atrašanās vieta, bija slēgts objekts un svarīga Padomju Savienības aizsardzības infrastruktūras daļa. Pēc PSRS sabrukuma Skrunda-1 tika pamesta un drīz vien uz kādu laiku kļuva par vienu no slavenākajām “spoku pilsētām” Latvijā un visā postpadomju telpā.
Skrunda-1 pilsētas vēsture
Skrunda-1 tika izveidota 1963. gadā kā slepena militārā bāze ar radara staciju, kas bija paredzēta, lai uzraudzītu iespējamus NATO valstu kodolieroču palaišanas gadījumus. Aukstā kara laikā, kad globāla konflikta draudi starp ASV un PSRS šķita ļoti reāli, raķešu brīdināšanas sistēma bija viena no galvenajām sistēmām Padomju Savienības aizsardzībā. Šādas radaru stacijas tika izveidotas visā Padomju Savienībā, un Skrunda-1 bija viena no tām.
Pilsēta tika uzcelta blakus Skrundai, kura vārdā tā arī tika nosaukta. Skrunda-1 oficiāli kartēs nepastāvēja. Tās būvniecība sākās 1967. gadā, un 1971. gadā jau darbojās pirmā ‘’Dņepr’’ tipa radiolokācijas stacija. Skrundas-1 pilsēta bija paredzēta militārā personāla un viņu ģimeņu izmitināšanai, kā arī radaru un citas infrastruktūras uzturēšanai. Pilsētas uzplaukuma laikā tajā dzīvoja aptuveni 5000 iedzīvotāju. Vēlāk Skrundā sāka uzstādīt modernākas radaru staciju sistēmas, piemēram, ‘’Darjal’’ radaru, kam bija uzlaboti tehniskie parametri. Skrundā izvietotās radaru stacijas spēja izsekot ballistisko raķešu palaišanu no ASV un Rietumeiropas. Šīm stacijām bija jābrīdina par iespējamu kodoluzbrukumu, dodot padomju valdībai laiku reaģēt. Kopumā Skrunda-1 bija svarīga PSRS globālās pretgaisa aizsardzības sistēmas daļa, kuras mērķis bija novērst iespējamu kodolkonfliktu. Līdz ar Aukstā kara beigām un Padomju Savienības sabrukumu tādu objektu kā Skrunda-1 nozīme krasi samazinājās. Latvija, kas 1991. gadā kļuva par neatkarīgu valsti, mantoja teritoriju ar padomju militārajiem objektiem, tostarp Skrunda-1. Tomēr šoreiz šādi objekti vairs nebija piemēroti valsts nacionālajām interesēm, un Latvija nolēma slēgt radara staciju. Saskaņā ar vienošanos ar Krieviju stacijas Skrunda-1 darbība bija jāpārtrauc līdz 1998. gadam. Vairākus gadus notika sarunas starp Maskavu un Rīgu par šī objekta likteni. Galu galā tika nolemts staciju demontēt, un 1995. gadā lielākais radars tika uzspridzināts. Krievijas karaspēka izvešana no Skrunda-1 notika 1998. gadā.
Skrunda-1 pašreizējais stāvoklis
Līdz zināmam laikam Skrunda-1 piesaistīja tūristu un pamesto vietu mīļotāju uzmanību. Pilsētā bija vairāki tūrisma maršruti, kas veda cauri vecajām dzīvojamajām ēkām un militārajiem objektiem. Lai gan ēkas bija sabrukušas un daba pamazām pārņēma pilsētu, daudzi infrastruktūras elementi joprojām bija saglabājušies. Pilsēta ir kļuvusi par iecienītu galamērķi stalkeriem – cilvēkiem, kas vēlas izpētīt pamestas vietas. 2010. gadā Skrunda-1 tika pārdota izsolē. Pircējs bija kāds uzņēmējs, kurš plānoja izmantot pilsētu komerciāliem mērķiem, taču projekts netika īstenots, un pilsēta palika pamesta. Neraugoties uz to, šī pilsēta, kas vēl pirms dažiem gadiem izskatījās pēc spoku pilsētas, tagad ir kļuvusi par pilnvērtīgu militāro poligonu. Mūsdienās kazarmas ir izremontētas un atjaunotas, lai tajās varētu izmitināt karavīrus, kas ierodas uz mācībām. ‘’Mežaine’’ poligons, kas atrodas Skrundā, ir pazīstams kā ideāla vieta militārajām mācībām, jo īpaši pilsētvidei tuvos apstākļos. Poligona īpatnība ir tā līdzība ar reāliem kaujas apstākļiem, kas padara to pieprasītu regulārām mācībām valsts bruņotajiem spēkiem.
