Latvija ir valsts ar bagātu kultūras mantojumu un gleznainu dabu. Taču līdzās vēsturiskajiem apskates objektiem un krāšņajām dabas ainavām Latvijā ir arī tumši nostūri, kas atgādina par padomju militāro pagātni. Viena no šādām noslēpumainām vietām ir spoku pilsēta, pamests ciems Skrunda-1, kas atrodas netālu no mazpilsētas Skrundas Kurzemē. Šis slepenais objekts ilgu laiku ir bijis padomju militārās klātbūtnes simbols Latvijā.
Skrundas-1 vēsture
Skrunda-1 tika izveidota 1963. gadā kā daļa no padomju pretraķešu aizsardzības sistēmas. Tās galvenā funkcija bija kontrolēt gaisa telpu, uzraudzīt raķešu palaišanu un nodrošināt aizsardzību pret potenciāliem kodolapdraudējumiem. Galvenais objekts Skrunda-1 bija tāla darbības rādiusa atklāšanas radiolokācijas stacija ‘’Dņepr’’, kas bija paredzēta starpkontinentālo ballistisko raķešu, zemūdeņu palaišanas un citu militāru darbību izsekošanai. Radara sistēma varēja novērot telpu līdz pat 3000 kilometru attālumā, kas ļāva izsekot NATO un citu pretinieku aktivitātes Rietumos. Lai gan Skrunda-1 atradās tikai dažus kilometrus no Skrundas, tā bija pilnīgi izolēta no pārējās pasaules. Skrunda-1 simbolizēja slepenību, jo realitātē kartēs pilsētas ar šādu nosaukumu nebija.
Infrastruktūra un dzīve Skrundā-1
Skrundas-1 pilsēta bija pilnībā autonoma un aprīkota ar visu nepieciešamo militārās bāzes dzīvei un darbībai. Šeit dzīvoja aptuveni 5000 cilvēku, ieskaitot karavīrus un viņu ģimenes. Skrunda-1 bija tipiska padomju militārā pilsētiņa, kurā dzīve ritēja pēc noteikumiem un iedzīvotāji bija nodrošināti ar visu nepieciešamo ērtai dzīvei. Tomēr, neraugoties uz salīdzinoši mierīgo dzīvi, iedzīvotāji atradās pastāvīgā gatavībā, jo stacija bija stratēģiski svarīga. Iedzīvotājiem bija maz kontaktu ar citiem cilvēkiem ārpus ciema. Daudzi, kas dienēja Skrundā-1, uzskatīja to par pagaidu dienesta vietu, bet dažiem karavīriem un viņu ģimenēm tā bija pastāvīgas mājas.
Skrunda-1 liktenis pēc 1990. gada
Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Latvija ieguva neatkarību un jautājums par padomju militāro objektu likteni Latvijas teritorijā tika atrisināts viennozīmīgi. Skrunda-1 kā viens no svarīgākajiem padomju aizsardzības infrastruktūras elementiem bija gan jaunās Latvijas valdības, gan starptautiskās sabiedrības uzmanības lokā. Radara stacija turpināja darboties līdz 1994. gadam saskaņā ar vienošanos starp Latviju un Krieviju. Tomēr padomju iekārtu turpmāka darbība Latvijas teritorijā kļuva neiespējama. 1995. gadā sākās radiolokācijas stacijas demontāža. Šis process simbolizēja galīgo šķiršanos no padomju pagātnes un vienas no slepenākajām Latvijas vēstures nodaļām beigas.
Kopš 2000. gadu vidus Skrunda-1 ir kļuvusi par populāru “stalkeru” galamērķi. – cilvēku, kurus aizrauj pamestu vietu izpēte. Tūristi un entuziasti ieradās Skrundā-1, lai uzzinātu pamestības atmosfēru, apskatītu tukšās mājas un citus objektus. Daudzi šajā vietā atrada kaut ko noslēpumainu, kas simbolizē aizgājušo laikmetu un aizmirstu vēstures daļu. Interese par Skrundu-1 ir pieaugusi arī tāpēc, ka tā ir viena no slavenākajām pamestajām vietām Latvijā. Tā 2010. gadā tika pārdota izsolē par 1,5 miljoniem eiro kādam Latvijas uzņēmējam, par kuru bija zināms, ka viņš plāno to pārvērst par tūrisma apskates objektu. Tomēr praksē projekts netika īstenots, un Skrunda-1 turpināja palikt pamesta.
2016. gada jūlijā Latvijas valdība nolēma nodot Skrundu-1 Aizsardzības ministrijas valdījumā militārā mācību centra izveidei. 2018. gada janvārī bijušās padomju militārās objekta teritorijā tika izveidots reģionāla līmeņa pilsētas militārais poligons. Pašlaik bijušās militārās nometnes Skrunda-1 teritorija ir atjaunota un tajā izveidots militārais poligons ar nosaukumu ‘’Mežaine’’.
